Cik grūti ir izbaudīt katru
mirkli, no mirkļa uz mirkli. It kā vienkāršas lietas, bet grūti izdarīt. Prāts
visu laiku kaut kur pa pagātni rosās, vai uz nākotni tiecās. Visur kur tikai ne
tagadnē, tieši šajā mirklī un nekur citur.
Šodien pastaigājoties pa sniegoto mežu uzķēru to fantastisko sajūtu, es
esmu šeit un tagad. Nav nākotnes plānu un pagātnes atmiņas, es esmu tieši šajā
mirklī un izbaudu to. Tad caur ķermeni izskrien tik neparasta sajūta, trīsas...cik
neparasti skaists ir šis mirklis, tik piesātināts. Kādu minūti tajā pakavējos...un
tad atkal domas galvā. Praktizējot šo esi
vērīgs un Tu pamanīsi, ka arī esot šeit un tagad arī domas pazudīs. Šis brīdis
ir tiešām izbaudāms visā tā pilnībā. Tāds tukšums un vieglums....tā ir meditācija
! Jo vairāk mēģināsi, jo ilgāk izdosies noturēt bezdomu stāvokli !
Kā to darīt?
Vienkārši skaties visapkārt kā vērotājs:
rūpīgi, vērīgi , piefiksē detaļās, un tad pamanīsi, kad esi šeit un tagad....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru